Laiks redzes pārbaudei
Acis nereti tiek sauktas par dvēseles spoguli, taču tās ir arī mūsu kopējā veselības stāvokļa atspulgs. Vasaras izskaņā, tuvoties mācību gadam un jaunam intensīva darba periodam, ir svarīgi redzi sagatavot garajai samazinātas dienasgaismas sezonai. Ne velti tieši augustu, pēdējo vasaras mēnesi, atzīmē kā acu izmeklējumiem veltītu mēnesi.
Savu redzi nereti uztveram kā pašsaprotamu, taču tā ir ārkārtīgi kompleksa un pat pārsteidzoša sistēma. Izrādās, cilvēka acu darbības nodrošināšanai un vizuālās informācijas apstrādāšanai organisms patērē vairāk nekā pusi no smadzeņu darbības “jaudas”. Un ne velti – mūsu acis spēj atšķirt vairākus miljonus krāsu toņu, turklāt tās ir arī neticami kustīgas: tās veic ātras, lēcienveida kustības vairākas reizes sekundē, nepārtraukti pielāgojot acs pozīciju apskatāmajam objektam. Acs muskuļi, kas nodrošina šīs kustības, ir paši aktīvākie muskuļi ķermenī. Turklāt katra cilvēka acis ir absolūti neatkārtojamas: ja pirksta galā ir ap 40 unikālu parametru, kas atšķir vienu pirksta nospiedumu no otra, tad acs varavīksnenē šādi unikāli parametri ir 256.
Prognozē 150% lielu redzes traucējumu pieaugumu
Tomēr iespaidu uz mūsu redzes veselību atstāj mūsdienu dzīvesveids: saskaņā ar medicīnas žurnāla “The Lancet” publicēto globālo acu veselības ziņojumu, līdz 2050. gadam, tātad vien nepilnu 30 gadu laikā, pieredzēsim ap 150% lielu redzes traucējumu izplatības pieaugumu. Arī Latvijas iedzīvotāju redzi ietekmē digitālais laikmets – pieaugošais ekrānlaika daudzums izraisījis parādību, kas pazīstama kā digitālā slodze jeb datorredzes sindroms, ko raksturo acs sausums, galvassāpes un redzes miglošanās. Redzes speciālistu bažas izraisa arī miopija jeb tuvredzība – arī tās izplatībā pēdējos gados novērojams kāpums. Pētījumi atklāj, ka nozīmīgu lomu šeit spēlē dzīvesveida izmaiņas, un viens no iemesliem ir sarūkošais ārpus telpām pavadītā laika daudzums, it īpaši bērnu un jauniešu vidū. Eksperti ar bažām raugās nākotnē, paredzot arvien lielāku miopijas izplatību un tās ilgtermiņa sekas uz mūsu acu veselību.
Redzes pārbaude palīdz atklāt arī citus veselības traucējumus
Redzes problēmas rada ne tikai praktiska rakstura sarežģījumus, kādi rodas, ja neizdodas saskatīt sev vajadzīgo, bet arī galvassāpes un koncentrēšanās grūtības – tas ne tikai apgrūtina mūsu neskaitāmo sadzīves pienākumu veikšanu un samazina produktivitāti darbā vai mācībās, bet var arī izraisīt citus veselības traucējumus. Acis kā spogulis ataino asinsvadu, nervu un saistaudu stāvokli visā organismā – nereti tieši acis var signalizēt par problēmu, kas nemanīta attīstās kaut kur citur ķermenī. Arī daudziem redzes traucējumiem nav izteiktu un pamanāmu simptomu, bet ir nopietnas sekas – piemēram, neārstēta glaukoma un katarakta var novest pie redzes zuduma. Tomēr lielākā daļa redzes problēmu ir labojamas: tās var vai nu veiksmīgi ārstēt, vai arī aizkavēt to rašanos vispār, ievērojot vienkāršus dzīvesveida paradumus. Viens no tiem – regulāras profilaktiskas redzes pārbaudes.
Par redzes pasliktināšanos liecina acu nogurums, intensīvi strādājot tuvumā, attēla miglošanās, acu miegšana, kad nepieciešams saskatīt tālākus priekšmetus vai objektus, kā arī redzes pasliktināšanās krēslas apstākļos. Viena no problēmām, kuru iespējams konstatēt tikai profilaktiskās redzes pārbaudes laikā, ir binokulārās redzes traucējumi. Tos var pavadīt galvas sāpes, un cilvēks pat neiedomājas, ka to cēlonis varētu būt traucēta acu muskuļu darbība.
Regulāras redzes pārbaudes – kam un kad?
Obligātas redzes pārbaudes ir noteiktas bērniem līdz skolas gaitu uzsākšanai, taču tikpat nepieciešamas tās ir arī pārējā dzīves laikā, jo dažādos vecuma posmos ar redzi saistītas problēmas atšķiras. Tomēr neatkarīgi no vecuma acu slodzei mūsdienu apstākļos ir tendence nemitīgi pieaugt, tādēļ redzes pārbaude ikkatram vēlama reizi gadā, pat ja šķiet, ka īpašu sūdzību nav. Dažādos avotos tiek minēts 40 gadu vecums kā slieksnis, kad sākt pievērst pastiprinātu uzmanību acu veselībai, taču kāda noteikta vecuma iestāšanos nekādā ziņā nevajadzētu gaidīt tiem, kam ir acu slimību riska faktori – augsts asinsspiediens, diabēts un redzes problēmas ģimenē. Par ģimenes locekļu acu slimībām vizītes laikā noteikti ir jāpastāsta redzes speciālistam, jo, piemēram, glaukoma, katarakta un ar vecumu saistīta makulas (neliels apgabals tīklenes centrā, kas atbild par redzes asumu, krāsu redzi un sarežģītu formu atpazīšanu) deģenerācija var būt iedzimta. Savukārt senioriem speciālisti iesaka pārbaudīt redzi ik pēc 1–2 gadiem.
Kā notiek redzes pārbaude?
Redzes pārbaude neaprobežojas tikai ar labi pazīstamo tabulu ar lielāku un mazāku burtu rindām. Aptuveni 30 minūtes garajā apskatē speciālists veic vēl virkni dažādu izmeklējumu – katrs no tiem vērsts uz kāda cita redzes veselības parametra novērtēšanu. Tiek noteikts ne tikai redzes stiprums dioptrijās un redze tālumā un tuvumā, bet arī izmērīts acs spiediens, starpzīlīšu attālums, novērtēta acu akomodācija jeb acs lēcas spēja mainīt savu izliekumu atkarībā no attāluma, kādā atrodas aplūkojamais objekts. Optometrists arī nosaka, kura no acīm ir vadošā, un novērtē abu acu sadarbību, bez kuras nav iespējama binokulārā redze jeb abu acu kopredze un tāds fenomens kā stereoredze – spēja noteikt attālumus un priekšmetu novietojumu telpā, radot trīsdimensionālu attēlu. Visi acu izmeklējumi ir nesāpīgi un neatstāj paliekošas neērtības pēc tam, kad vizīte beigusies.
Digitalizācijas un neveselīgāka dzīvesveida laikmetā acu izmeklējumu nozīmi nav iespējams pārvērtēt. Savlaicīgi diagnosticējot redzes izmaiņas, ir lielāka iespēja tās novērst un apturēt redzes traucējumu progresēšanu. Saikne starp redzi, vispārējo veselību un dzīves kvalitāti ir pārāk svarīga, lai to atstātu novārtā.
