Redzes pārbaude
Pirmais apmeklējums pie optometrista var būt satraucošs, jo valda neziņa par to, kā noritēs redzes pārbaudes procedūra. Pirmās vizītes pie acu ārsta notiek vēl bērnībā – viena, trīs un sešu gadu vecumā. Vēlāk, neatkarīgi no vecuma, profilaktisku redzes pārbaudi ieteicams veikt reizi gadā un to var izdarīt pie optometrista, kurš profesionāli noteiks acu veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā ieteiks kādu no redzes korekcijas līdzekļiem un izrakstīs briļļu vai kontaktlēcu recepti.
Optometrists turklāt arī spēs konstatēt, vai varētu būt kādas aizdomas par problēmām ar acu veselību un vai ir nepieciešama vizīte pie acu ārsta, kurš diagnosticē slimību un nozīmē terapiju. Plašāk par redzes veselību, stāsta “OptiO” optometriste Jolanta Laugale un “VIZIONETTE” optometriste Ilze Eriksone.
Pārbaudi redzi vismaz reizi gadā
Runājot par redzes pārbaužu ieteicamo biežumu un regularitāti, lai izvairītos no riskiem un nepatīkamiem pārsteigumiem, redzes pārbaudi būtu ieteicams veikt vismaz reizi gadā. Īpaši tad, ja jau tiek lietotas brilles vai kontaktlēcas, skaidro optometriste Ilze Eriksone. Bērniem ir ļoti svarīgi redzes pārbaudi veikt aptuveni sešu vai septiņu gadu vecumā – tad, kad plāno uzsākt skolas gaitas, uzsver “VIZIONETTE” optometriste.
Optometriste Jolanta Laugale piebilst, ka pirmsskolas periodā mazākiem bērniem būtu vēlams pārbaudīt redzi viena gada vecumā, trīs gadu vecumā un tad sešu gadu vecumā. Tās ir profilaktiskās nepieciešamības, kas ir arī valsts apmaksātas. Tās gan parasti veic poliklīnikā pie acu ārsta.“Un arī optikās ir iespēja pārbaudīt bērnus no 6 gadu vecuma. Mūsu optikās strādā acu ārsti jeb oftalmologi, kas pārbauda redzi arī no gada vecuma,” papildina “OptiO” optometriste.
Primārais redzes aprūpes speciālists
Optometrists ir redzes aprūpes speciālists, kura uzdevums ir novērtēt redzes kvalitāti – gan redzes funkcijas, gan acs struktūru, lai nepieciešamības gadījumā ieteiktu piemērotus redzes korekcijas līdzekļus.
“Mēs ne tikai brilles un kontaktlēcas izrakstām, bet arī vērtējam acs priekšējo un mugurējo daļu, mērām acs spiedienu. Un, ja būs kādas problēmas, nosūtīsim tālāk pie acu ārsta uz diagnozes uzstādīšanu, terapijas piemeklēšanu un ārstēšanu.” skaidro optometriste Ilze Eriksone.
“Optometrista kabinetā noskaidro jūsu sūdzības, kārtīgi pārbauda tāluma un tuvuma funkcijas, kā arī acs vispārējo veselības stāvokli, un beigās jums piemeklēs labāko iespējamo risinājumu jūsu problēmai,” papildina Jolanta Laugale.
Redzes “plusi” un “mīnusi”
“Mēs izrakstām visu veidu brilles. Cilvēkiem, kam ir miopija jeb tuvredzība, ir šis “mīnuss”, kad bez brillēm labi redz tuvumā, bet tālumā neredz. Savukārt hipermetropija jeb tālredzība cilvēkam ir “plusi”, kad ir grūtības ar tuvuma darbiem, bet tālumā redze ir laba. Gadījumos, kad cilvēkam ir lieli plusi, viņš brilles nēsās jau no bērnības. Izrakstām arī sarežģītākas receptes, kam ir gan lieli plusi, gan lieli mīnusi un astigmātisms, kad nepieciešams papildu stiprums vienā virzienā. Pēc 40 gadiem bieži vienas brilles vajag tuvumā, citas tālumam, citas – datoram. Tad rakstām tā saucamās progresīvās brilles, ar kurām var labi redzēt visos attālumos,” skaidro Ilze Eriksone.
Pirmās pārmaiņas ārpus redzes pārbaudēm cilvēks var pamanīt arī savā ikdienā. Piemēram, filmas subtitri televizora ekrāna apakšā… Ja šiem titriem uz augšu stiepjas ēniņas, tie plūst, tad ir pamats jautājumam, vai tu tiešām skaidri redzi. Jādodas pārbaudīt redzi. Tāpat laiks doties, ja mājās, lasot grāmatu, prasās rokas pabīdīt tālāk, lai saskatītu tekstu. Vai ja datorā gribas palielināt burtus un ciparus, uzsver optometriste Jolanta Laugale.
Optometriste skaidro, ka tālredzības pluss mēdz būt gan maziem bērniem, gan pieaugušajiem un tas ir tāpēc, ka acs ābols ir nedaudz īsāks, un attēls veidojas aiz tīklenes. Ārpus vecumu īpatnībām parasti šādu cilvēku ir daudz mazāk, bet toties vairāk izplatīta ir miopija, kas ir tuvredzība jeb tā saucamais mīnuss, kad acs ābols ir izstiepies un attēls veidojas pirms tīklenes, un līdz ar to ir grūtāk saskatīt tālus objektus. Diemžēl miopija strauji progresē, un, pēc aktuālajiem pētījumiem un tajos balstītajām prognozēm, uz 2050. gadu, visticamāk, pasaulē būs 50 procenti iedzīvotāju ar miopiju – ar mīnuss brillēm. Patlaban tādu ir aptuveni 30 – 35 procenti.
Pēc 40 palielinās acu slimību riski
Pēc 40 gadu vecuma palielinās risks uz dažādām acu slimībām – tādām kā katarakta, glaukoma, mākulas deģenerācija. “Tās ir trīs lielākās, smagākās saslimšanas, kas izraisa aklumu. Tās arī mēs – optometristi – ieraugām, bet acu ārsti apstiprina un ārstē,” skaidro optometriste Jolanta Laugale.
Vajadzība pēc optometrista kļūst izplatītāka un biežāka, jo tad sākas presbiopijas vecums jeb vecuma tālredzība, kad rodas grūtības tuvumā saskatīt, piemēram, avīzi, telefonu vai grūtības veikt citus tuvuma darbus, un tad rodas nepieciešamība pēc pirmajām tuvuma brillēm jeb tā saucamajām lasāmbrillēm.
Optiku pieejamība
Lai gan mūsdienās daļa sabiedrības nav informēta par iespēju veikt redzes pārbaudi optikās un saskaroties ar redzes problēmām priekšroku dod apmeklējumam pie acu ārsta. Taču der atecerēties, ka izvēloties apmeklēt optiku, tas nodrošinās iespēju ātrāk saņemt nepieciešamo redzes korekciju, kā arī optometrists sniegs padomus, kā ikdienā rūpēties par savu redzes veselību, savukārt optiku izplatība un pieejamība aptver visu valsti.
Optiku tīkli ir pieejami ne tikai Rīgā, bet arī visās lielākās pilsētās – Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Tukumā, Talsos, Bauskā, Cēsīs, Madonā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Valmierā, Daugavpilī.
Redzes pārbaudei ir ērti pieteikties, apmeklējot vietni www.redzesparbaude.lv vai zvanot uz sev tuvāko optiku.
