Mīti par redzes veselību
Uzskats, ka briļļu nēsāšana pasliktinās redzi, ticība burkānu ēšanai kā labas redzes garantam vai izvairīšanās apmeklēt optometristu, lai ļautu acīm “strādāt pašām”, ir daži izplatītītākie ar acu veselību saistītie mīti. Redzes speciālisti ir pirmie, kuri savā ikdienas darbā saskaras ar dažādiem kļūdainiem priekšstatiem. Kaut arī daļā šo pieņēmumu var būt pa kādam patiesības graudam, tomēr kopumā tie ir maldīgi.
Plašāk par redzes mītiem stāsta, Jeļena Strūriška un Jolanta Laugale, OC VISION optometristes.
Mīts Nr. 1: Redzes pārbaude ir nepieciešama tikai tad, kad jau konstatēti redzes traucējumi
Šis ir populārākais mīts sabiedrībā, bet vienlaikus potenciāli bīstami maldi, kas var novest pie bēdīgām sekām. Redzes pārbaude ir vajadzīga ne tikai tādēļ, lai pārliecinātos, vai pirms jaunu briļļu iegādes nav nepieciešama jauna recepte, bet arī lai atklātu jebkādu acu slimību pazīmes. Piemēram, glaukomai, kataraktai, makulas deģenerācijai un diabētiskajai retinopātijai agrīnā stadijā nav nekādu simptomu, taču nepamanītas un neārstētas tās var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. Redzes pārbaudes var atklāt arī citas veselības problēmas, piemēram, augstu asinsspiedienu vai diabētu. Tāpēc ieteicams veikt redzes pārbaudi vismaz reizi gadā, it sevišķi tad, ja ar acu problēmām saskāries arī kāds no ģimenes locekļiem, jo acu veselībā liela loma ir iedzimtībai (iedzimtības faktors īpaši jāņem vērā, piemēram, miopijas gadījumā).
Mīts Nr. 2: Briļļu nēsāšana rada atkarību no tām un pasliktina redzi
Patiesībā brilles vai kontaktlēcas nemaina acu formu vai funkcijas, tās tikai koriģē acs nespēju pareizi lauzt gaismas starus jeb refrakcijas kļūdu, kas izraisa neskaidru redzi. Lietojot koriģējošās lēcas, acis nebūt nekļūst slinkākas vai vājākas. Gluži otrādi – briļļu vai kontaktlēcu nēsāšana var palīdzēt novērst acu sasprindzinājumu, galvassāpes un nogurumu, ko izraisa piepūle, kas jāpieliek, lai acis skaidri redzētu. Briļļu vai lēcu recepte laika gaitā var mainīties, taču tas notiek ķermeņa dabiskās novecošanās, ģenētisko vai vides ietekmes dēļ, un to neizraisa briļļu vai kontaktlēcu lietošana ikdienā. Arī, piemēram, presbiopija jeb tā saucamā vecuma tālredzība, ir dabisks fizioloģisks process, kuru nevar apturēt, izvēloties mazāku briļļu “stiprumu” vai izvēloties brilles nenēsāt vispār.
Mīts Nr. 3: Bērni nedrīkst lietot kontaktlēcas
Patiesībā bērni var un drīkst nēsāt kontaktlēcas, ja vien viņi ir pietiekami nobrieduši, lai prastu ar tām apieties. Saskaņā ar pētījumiem, mīkstās kontaktlēcas bērniem ir tikpat drošas kā pieaugušajiem – ar noteikumu, ka tās tiek pareizi lietotas un koptas. Ja bērnam ir labi attīstīti personīgās higiēnas ieradumi, atbildības sajūta pret pienākumiem (par to liecina, piemēram, bērna attieksme pret skolā uzdoto) un spēja uzturēt kārtībā savas personiskās mantas un apkārtējo vidi, tad bērns, visticamāk, būs gatavs uzņemties arī atbildību, kas saistīta ar kontaktlēcu lietošanu. Arvien vairāk zinātnisko pētījumu norāda uz kontaktlēcām kā labāko iespēju miopijas jeb tuvredzības kontrolei. Vienīgais priekšnoteikums ir kontaktlēcu lietotāja izglītošana un uzraudzība. Svarīgi arī atcerēties, ka kontaktlēcas nedrīkst lietot peldoties, jo tas palielina acu infekciju risku.
Mīts Nr. 4: Ar acu vingrinājumiem var atbrīvoties no brillēm
Ir veikti daudzi pētījumi par acu vingrinājumiem, un nav pierādījies, ka šādi vingrinājumi ievērojami uzlabotu redzi vai atbrīvotu no vajadzības pēc brillēm vai kontaktlēcām. Acu vingrinājumu pamatā ir ideja, ka acis ir kā muskulis, kuru var trenēt un stiprināt, tādējādi uzlabojot tā darbību. Lai arī acīs patiešām ir neticami aktīvi muskuļi un vingrinājumi tik tiešām var uzturēt šo muskuļu tonusu, tomēr lielāko daļu redzes traucējumu izraisa acs ābola un lēcas forma vai zīlītes izmērs, nevis acu muskuļu vājums. Acu vingrinājumi var palīdzēt mazināt acu sasprindzinājumu vai uzlabot acu koordināciju, bet tie nevar mainīt acs struktūru vai labot refrakcijas kļūdas.
Mīts Nr. 5: Burkānu ēšana garantē labu redzi
Burkāns patiešām ir vērtīgs dārzenis, jo satur daudz beta-karotīna. Tā ir viela, no kā ķermenis sintezē A vitamīnu, kas savukārt ir svarīgs acs radzenes un tīklenes veselībai. Tomēr burkāni nav ne vienīgais A vitamīna avots, ne arī visefektīvākais. Pārtikas produkti, kas satur vairāk A vitamīna, ir aknas, olas, siers vai spināti. Turklāt A vitamīns nav vienīgā uzturviela, kas nepieciešama acu veselībai – acīm nepieciešams arī C un E vitamīns, cinks, luteīns un zeaksantīns. Tos var atrast augļos, dārzeņos (sevišķi lapu dārzeņos), riekstos, sēklās, zivīs un olās. Būtiski atcerēties, ka labai redzei vajadzīgs nevis viens superprodukts, bet sabalansēts uzturs kopumā – tikai daudzveidīgu un pilnvērtīgu pārtikas produktu regulāra lietošana var apgādāt organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem pareizai redzes funkcionalitātei.
Man tur acī ir kaut kādi leņķi!
Redzes pārbaužu laikā optometristi ne vien saskaras ar mītiem, bet piedzīvo arī kuriozus. Ja pacients sarunas laikā ar optometristu brīdina, ka viņam acīs ir leņķi, parasti izrādās, ka radies “ģeometriskas dabas” pārpratums – leņķu vietā patiesībā domāti cilindri: cilindriskas brilles jānēsā tad, ja konstatēts astigmātisms jeb attēla fokusēšanās nevis vienā, bet divos punktos. Tāpat bieži nāk pacienti, kuri neiziet autovadītāju medicīnisko komisiju, bet tomēr ir cieši pārliecināti, ka redz lieliski un redzes pārbaude ir vien formalitāte, ko vajag “tikai komisijai”. Mūsu straujajā tehnoloģiju laikmetā gadās arī tā, ka pēc sākotnējā mērījuma ar autorefraktometru pacients, domājot, ka redzes pārbaude beigusies, ceļas kājās un dodas uz durvju pusi. Optometristam gandrīz vai jāskrien pakaļ, sakot: “Paga, paga, tik ātri Jūs no manis vaļā netiksiet.” Un patiesi – acis, būdamas otrs komplicētākais orgāns ķermenī uzreiz pēc smadzenēm, pelnījušas īpašas rūpes. Lai to pašu darbu, kādu veic sīkie acu muskuļi, saraujoties ap 100 000 reižu dienā, veiktu, piemēram, kāju muskuļi, cilvēkam ik dienu būtu jānoiet aptuveni 80 kilometri. Tādēļ pamatu pamats šī smalkā un darbīgā mehānisma aprūpē ir regulāras redzes pārbaudes, kā arī neļaušanās mītiem vai pārpratumiem par redzi un tās veselību.
Piesakies redzes pārbaudei – www.redzesparbaude.lv
